Atgriezties lapas augšpusē

Gudrākas pilsētas

Droša vide. Kvalitāte skolās. Mājokļos. Plūstoša satiksme. Tas viss ir iespējams.

Dzīvošanai vispiemērotākās pilsētas pasaulē 2008. gadā: 1. Vancouver, Canada, 2. Melbourne, Australia, 3. Vienna, Austria, 4. Perth, Australia, 5. Toronto, Canada, 6. Helsinki, Finland, 7. Adelaide, Australia / Calgary, Canada, 9. Geneva, Switzerland / Sydney, Australia / Zürich, Switzerland. Ņemtas vērā piecas vispārīgas kategorijas: stabilitāte, veselības aprūpe, kultūra un vide, izglītība, kā arī infrastruktūra, economist.com, 2008. gada 28. aprīlis.

Ilgtspējīgas pilsētas

Indijā jāveido ilgtspējīgas pilsētas

Nākamo 20 gadu laikā katru minūti 30 indiešu atstās Indijas laukus, lai pārceltos uz dzīvi pilsētā. Ja šāda tendence turpināsies, tuvāko divu gadu desmitu laikā Indijā būs jāizveido aptuveni 500 jaunu pilsētu. Ja ir kāds brīdis, kad vajadzētu pievērsties ilgtspējīgu pilsētu attīstības risinājumiem, šis brīdis ir pienācis.

Pieaugot iedzīvotāju centralizācijai, palielinās tās prasības attiecībā uz pilsētu infrastruktūru, kas attiecas uz vitāli svarīgiem pakalpojumiem, piemēram, transportu, veselības aprūpi, izglītību un sabiedrisko drošību. Spriedzi palielina pastāvīgi mainīgās sabiedrības prasības pēc labākas izglītības, vidi saudzējošākām programmām, pieejamu pārvaldību, pieņemamiem dzīves apstākļiem un iespēju dažādības gados vecākiem pilsoņiem.

Pieaugot iedzīvotāju centralizācijai, palielinās prasības attiecībā uz pilsētu infrastruktūru un tādiem vitāli svarīgiem pakalpojumiem kā tranports, veselības aprūpe, izglītība, sabiedriskā drošība. Sabiedrībā pastāvīgi mainās prasības pēc labākas izglītības, vidi saudzējošām programmām, pieejamu pārvaldību, labākiem dzīves apstākļiem un vairāk iespējām gados vecākiem cilvēkiem.


 

Mūsu pasaule kļūst gudrāka pilsētu pēc pilsētas: Debjūka, Bordo, Taipeja u.c. Pilsētas kļūst gudrākas attiecībā uz izglītību, drošību, ūdens izmantošanu un transportu.


 

Tehnisku līdzekļu ieviešana pilsētās, ciešāka saistīšana un automatizācija nav saistīta tikai ar aktuālo uzdevumu risināšanu. Tā ir saistīta ar apzināšanos, ka daudzi aktuālie uzdevumi, kas jāveic, lai pasauli darītu gudrāku, ir vērsti uz ilgtspējīgu pilsētu radīšanu.

Pilsētas simbolizē un apkopo tik daudz gudrākas pasaules radīšanas aspektu: gudrāku izglītības sistēmu, gudrāku veselības aprūpi, gudrāku ūdens un enerģijas izmantošanu, gudrākus sabiedriskās drošības risinājumus, gudrākus transporta pakalpojumus un gudrāku pārvaldību — šie ir tikai daži no aspektiem.

Jaunajā IBM Biznesa vērtības institūta (IBM Institute for Business Value) pārskatā “Gudrāku pilsētu redzējums” izklāstīti argumenti, kas pamato tādas jaunas tehnoloģijas izmantošanas nepieciešamību pilsētās, kura pārveidos to sistēmas, nodrošinot optimālu neatjaunojamo resursu izlietojumu. Tā kā pilsētu un pasaules ilgtspējība kļūst aizvien nozīmīgāka, jautājums nav par to, vai pilsētās tas maz tiks īstenots, bet gan par to, kuras pilsētās būs pirmās. Arī par to, kurā pilsētā tas tiks paveikts labāk.

“19. gadsimts bija impēriju gadsimts, bet 20. gadsimts — nacionālo valstu gadsimts. 21. gadsimts būs pilsētu gadsimts.” Veligtons E. Vebs (Wellington E. Webb), Bijušais Denveras pilsētas mērs.

 

This video shows how cities are getting smarter--using instumented, interconnected and intelligent systems to grow more sustainably. Smarter cities are sustainable cities.

Gudras idejas visā pasaulē

Mūsdienu pasaulē pilsētās dzīvo vairāk cilvēku nekā ārpus tām. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka pilsētas kļūst gudrākas.

 


 

Novatoriskas pilsētas


 

Gudrāka transporta sistēma Dažās pilsētās tiek sākta transporta sistēmas pārveide. Stokholmā, Dublinā (US), Singapūrā (US) un Brisbenā (US) sadarbībā ar korporāciju IBM tiek izstrādātas gudras sistēmas, lai mazinātu satiksmes intensitāti un piesārņojumu — tie ir gan prognozēšanas rīki, gan lietošanai sastrēgumstundās paredzētas iebraukšanas viedkartes.

Gudrāka kārtības uzturēšana un reaģēšana ārkārtas situācijās Lai pastiprinātu cīņu pret noziedzību un koordinētu ārkārtas reaģēšanas vienību darbību, Ņujorkā, Sirakūzās (PDF, 181KB), Santabarbarā (US) un Sentluisā (US) tiek veikta datu analīze, kā arī izmantotas bezvadu un videonovērošanas iespējas.

Līdz 2050. gadam pilsētās dzīvos 70 procenti pasaules iedzīvotāju. Salīdzinot ar mūsdienām, to megapoļu skaits, kurās dzīvo vismaz 10 miljoni cilvēku, no 19 palielināsies līdz 27.
“Pilsētas ir ideāla vide, kurā veicināt izmaiņas un atjaunināt energoresursus. Pilsētas var kalpot kā novatorisma platformas, radot biznesa oāzes, kurās tiek izmantoti videi draudzīgi enerģijas veidi.” Klods Turmē (Claude Turmes), Eiropas Parlamenta deputāts. Reuters, 2009. gada 10. februāris.

Esiet sveicināts gudrākā pilsētā! Tas nav rītdienas, bet šodienas redzējums. Gudras idejas no visas pasaules vienuviet (apkopojums).

Gudrāka energoapgādes un ūdensapgādes pārvaldība IBM sadarbojas ar Paragvajas vietējo pašvaldību aģentūrām, lauksaimniekiem un rančo īpašniekiem Paranas upes baseinā, kur atrodas Sanpaulu (link resides outside of ibm.com) , lai izprastu faktorus, kas varētu nodrošināt ūdensapgādes sistēmu kvalitātes un pieejamības uzturēšanu. Maltā (US) tiek veidots gudrs tīkls, kurā tiks savienotas energoapgādes un ūdensapgādes sistēmas un nodrošināta iespēja konstatēt noplūdes, noteikt mainīgus tarifus, kā arī klientiem nodrošinātas lielākas pārvaldības iespējas. Šai salu valstij tiks nodrošināta arī iespēja aizstāt fosilo kurināmo ar ilgtspējīgiem enerģijas avotiem.

Gudrāka pārvalde Ņūmeksikas štata galvaspilsētā, Albukerkē (PDF, 142KB), lai automatizētu vairāk nekā 20 nodaļās strādājošo 7000 darbinieku savstarpējo datu apmaiņu, tiek izmantots biznesa informācijas risinājums, un katrs darbinieks saņem atsevišķu precīzas informācijas versiju. Šādi ir panākts izmaksu ietaupījums par gandrīz 2000%. Trīs vietējās padomēs Lielbritānijā ir pārņemts jaunais IBM biznesa modelis, kas nodrošina iespēju mainīt veidu, kādā tiek vadītas vietējās pašvaldības. Projektā Southwest One (PDF, 199KB) IBM pārvaldīs IT infrastruktūras, apgādes, klientu apkalpošanas un darbaspēka sagatavošanas funkcijas, ļaujot institūcijām pilnībā pievērsties būtiski svarīgu pakalpojumu sniegšanai pilsoņiem. Šo modeli var paplašināt, iekļaujot 30 sabiedriskā sektora institūcijas.

Videoklips nav pieejams.