2010. gada janvārī IBM priekšsēdētājs Semjuels Palmisano vērsās pie Chatham House Londonā, aprakstot, kā tālredzīgi uzņēmumu, valsts iestāžu un sabiedrisko organizāciju vadītāji visā pasaulē izmanto gudrāku sistēmu iespējas, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, īstermiņa efektivitāti, ilgtspējīgu attīstību un sociālo progresu. Skatīties videoklipu (00:01:55).
Ko nozīmē būt gudrākam
Korporācijā IBM valda uzskats, ka intelekts ienāk sistēmās un procesos, kas nodrošina mūsu pasaules pastāvēšanu — lietās, kuras neviens nekad nenosauktu par datoriem: automašīnās, ierīcēs, lielceļos, energosistēmās, apģērbā un pat dabiskās sistēmās, piemēram, lauksaimniecībā un ūdensceļos.
Mūsdienās mēs vairs neuzdodam jautājumu, vai gudrākas pasaules izveides tehnoloģija ir reāla. Tagad mūs interesē, kā rīkoties tālāk. Kā ieviest intelektu sistēmā, kas nav neviena uzņēmuma vai aģentūras pārziņā? Kā savienot visas nepieciešamās sastāvdaļas? Kā argumentēt budžeta nepieciešamību? Ar ko sākt?
Pērn esam ieguvuši daudz informācijas par to, kas nepieciešams, lai izveidotu gudrāku pasauli. Svarīgākais, ko noskaidrojām: mūsu uzņēmumi, pilsētas un pasaule veido sarežģītas sistēmas vai, precīzāk, sistēmu sistēmas, kurām mēs esam nepieciešami gan kā vadītāji, gan kā izpildītāji, gan kā pilsoņi. Veidojot gudrāku pasauli, būs jāveic būtiskas vadīšanas un pārvaldes izmaiņas, kas vērstas uz ciešāku sadarbību.
Novatorismu veicina nevis intuīcija, bet gan zināšanas
Mūsdienās datu vākšana notiek intensīvāk nekā jebkad agrāk. Tajos atrodams viss — gan milzīgi un sistēmiski globālo tirgu, darbplūsmu, nacionālo infrastruktūru un dabisku sistēmu modeļi, gan informācija par katra globālās piegādes sistēmas elementa atrašanās vietu, temperatūru, drošību un stāvokli. Turklāt informācijas straume, kuru rada miljardiem sabiedriskās saziņas līdzekļu lietotāju, nepārtraukti palielinās. Šie lietotāji ir klienti, pilsoņi, studenti un pacienti. Viņi atklāj mums savas domas, izjūtas un vēlmes, kā arī novērojumus. Svarīgi, ka visi šie dati ir aktuālāki nekā jebkad agrāk.
Galvenā īpatnība: dati paši par sevi nav nekas īpašs. Pērn veicām pārbaudi, vai tas, kam mēs ticam, ir patiess, un ieguvām atbildi, ka gudrāku sistēmu svarīgākais aspekts ir dati, vai, precīzāk, lietderīgās atziņas, kuras var gūt, piekļūstot datiem.
Esam piedzīvojuši sava veida globālā datu lauka rašanos. Pasaulē vienmēr ir ģenerēts milzīgi daudz datu, taču līdz šim neesam varējuši to dzirdēt, redzēt vai apkopot. Beidzot mēs to varam, jo tagad mūsu rīcībā ir šī materiāla apstrādes līdzekļi. Turklāt tie ir savstarpēji saistīti un tagad mēs tiem varam piekļūt. Šādi mūsu pasaule būtībā ir attīstījusi centrālo nervu sistēmu. Skatīties videoklipu (00:05:36).
Gudrāka enerģija
Lai automatizētu, uzraudzītu un vadītu divvirzienu enerģijas plūsmu visā procesā — no spēkstacijas līdz ierīces kontaktspraudnim —, gudrās energosistēmās tiek izmantoti sensori, mērītāji, digitālās vadības ierīces un analītiskie rīki.
Gudrāki banku darījumi
Progresīvajā analītikā izmantojot vēl nepieredzētu skaitļošanas jaudu, ko nodrošina tehnoloģija, piemēram, datu plūsmas skaitļošana un detalizēta skaitļošanas vizualizācija, kredītu un riska pārvaldības skaitļu okeānu var pārvērst lietderīgu atziņu un informācijas avotā.
Gudrāka veselības aprūpe
Racionālāka pieeja veselības aprūpei nozīmē informācijas izmantošanu, lai gūtu reālu ieskatu par pacientu aprūpi un organizatorisko darbību. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, pētnieki un iestāžu vadītāji var strādāt racionālāk, veidojot vispusīgus un vienotus pacientu datu apskatus.
Gudrākas pilsētas
Pilsētas simbolizē un apkopo tik daudz gudrākas pasaules radīšanas aspektu: gudrāku izglītības sistēmu, gudrāku veselības aprūpi, gudrāku ūdens un enerģijas izmantošanu, gudrākus sabiedriskās drošības risinājumus, gudrākus transporta pakalpojumus un gudrāku pārvaldību — šie ir tikai daži no aspektiem.
